Lēts un novazāts "piedod, es tā negribēju".
Paņirgājies par laiku, lietu un nemierīgo dvēseli, kurai rudenī bail no izmirkšanas. Ielaid vēnā nākamo "akvaikādsviltotssmaids" devu un dodies savās ikdienas gaitās apmuļķot tos, kas tajā brīdī centīsies apmuļķot tevi. Neuzķeries uz tiem āķiem, kuri nav izmesti tev, nejaucies iekšā dzīves tīklos, kuros tik viegli var sapīties...
Kādu vējprātīgu neticību visam es tagad cenšos ieelpot? Nez, vēl kādam ir tā kā man, nu tā, ka karāties mata galā, bet spītības dēļ nesaukt nevienu palīgā. Tad jau labāk gāzties iekšā verdošā vulkānā, nekā atklāt savu jūtu pasauli.
Piedodiet, es tā negribēju.
***
mazaa_guna
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru