[es domāšu tikai par to, ka par tevi nedomāšu. es visu laiku domāšu par to.]

Tu Tu Tu
Tu esi tas, kas vienmēr ir klāt tikai neīstajā laikā un vietā. Tev nav bail ne no slidena ceļa, ne no krītošiem meteorītiem, ne arī no nelietīgiem izvarotājiem. Tu nāc, lai atgādinātu par sevi, par savu būtību un nemieru. Tev patīk aiz sevis atstāt pēdas un nevis tāpēc, lai tu zinātu ceļu pa kuru atgriezties, bet gan tāpēc, lai ES nekad neaizmirstu ceļu, pa kuru tu nāc. Tu parasti ierodies nedaudz nobijies un sakautrējies par to, ka esi ieradies un viemēr ejot prom, līdzi paņem daļu no manas būtības. Tu bezkaunīgi un egoistiski sagrāb savās rokās visu, kas tevi saista un pamet mani kā kailu patiesību, kurai nav jēgas melot, sakot, ka nākamreiz es Tevi negaidīšu.
Tu zini, ka gaidīšu...