turp un atpakaļ, iekšā un ārā un apkārt un pa apli un tad uz augšu un tad uz leju un tad dažreiz arī pa diognāli šurp un prom.
Ha ha, muļķadesas! Nu kā patīk bezfilma? mmmmmm.... tie izplūdušie tēli un ķērcošās balsis. Izpūtiet savu veselo saprātu un izliecieties, ka tas ir tik kruti. Ō jā - tas tiešām dzīvē noderēs.
Es pavisam vienkārši pārslēdzu kanālu. Man rāda visu, visu, visu. Drīzumā pieslēgšot vēl pāris kanālus. Un tad pēc laika vēl kādus...
Es nevaru sagaidīt.
Īstenībā jau tāpat nav ko redzēt. Foršāk ir klausīties radio un neredzēt un iztēloties un iemīlēties balsīs. Forši, ka var pagriezt skaļāk, kad skan kaut kas labs un forši ir tas, ka var gulētejot uzlikt taimeri un tas izslēdzas pats, kad pienācis īstais laiks aizvērties.
Mammma mia kā es esmu samīlējusies šajā dzīvē. Brīdī, kad atveras acis un rodas iespēja ieraudzīt to visu, ko varētu paveikt PATS SAVIEM SPĒKIEM, rodas atkarība no rīdienas. Negribas iet gulēt, gribas, lai ātrāk skrien laiks un pienāk tie laimes brīži, no kuriem rodas tirpiņas.
Jēziņ, tu esi tik sasodīti skaists. Štrunts par ārieni. Pajāt visu. Viss ir sirdī. IEGAUMĒ TO GUNA. Viss ir sirdī. Viss ir sirdī. Viss ir sirdī.
atrodies taču!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru