2009. gada 27. marts

everything

I know the life won`t brake me.
Viss ir jaukāk nekā parasti. Cik dīvaina sajūta, apzināties to, ka viss, PILNĪGI VISS, šajā brīdī ir labi. Un šādos brīžos nevajag neko īpašu - tirpiņas skrien cauri visam ķermenim, tikai no realitātes apziņas. Katru reizi tā nemēdz būt.
Manu pieteikumu apamiņas programmmai Japānā atlases kārtā neizvēlējās. Tas gan man rada tādu psiholoģisku traumu. Man vasarā jātiek prom no Dundagas.

Nav komentāru: