Šī diena bija vienkārši katastrofāli draņķīga. Atkal tā sajūta, ka čaw - mani sauc Guna, es esmu no Marsa. Es nezinu, par ko man ar cilvēkiem runāt, ko teikt, ko neteikt. Es esmu kļuvusi neprofessionāla komunikācijā. Draņķīgi. Man visu laiku galvā velkas dažādas samaitātas un ne tik samaitātas paralēles un uznāk histēriskas smieklu lēkmes. Un neviens mani nesaprot. Es pati arī nesaprotu nevienu. WTF? Par ko iet runa.
Brīžiem es pat nezinu, kas es esmu un, kur es atrodos. Sūdīgi man.
Bet vakars bija galīgi foršs. Es uz savu ikvakara skriešanas pasākumu paņēmu līdzi Inesi un bija forši kaut kā. Skriet ir viens, bet tas, ko mēs atradām PĒC skriešanas - tas ir kaut kas brīnišķīgs. Tā ir kāda fantastiska vietiņa. Šovakar iesim tur pīpēt ūdenspīpi. Un es tur iešu pavisam bieži.
Un tad mēs abas aizgājām uz tanku un nopirkām lielo kōlu un čipšus un sēdējām manā dārzā un atkal bija galīgi forši.
Un, ja līdz šim man skola likās diezgan forša padarīšana, tad tgd liekot roku uz sirds saku, ka meloju. Skola ir galīgi garām. Ir divas galējības - tajos priekšmetos, kur es visu saprotu, piemēram, angļu valodā - mani NEKAD neizsauks. Es visu gadu vnk garlaikojos. Un tajos, kur es neko nesaprotu, man nāk miegs. Vnk nav variantu. Nespēju ar baudu vairs dzert no zinību kausa, sasodīc :)
Un es domāju, ka nākamnedēļ vajadzētu vnk ar skolnieku busiņu aizbraukt uz jūru. Ja neviens man nepievienosies - braukšu viena. Bet man VAJAG.
Ā un šo5dien laikam braukšu pie Rozentāles uz dz.d valdženē. Gribētos arī uz pasākumu Sauleskalnā Talsos, bet Dārtu man gribas vairāk. Ehh, tad jau redzēs.
Es ceru, ka šodiena būs lieliska. Es tiešām tā ceru.
Un es izlēmu neiet uz informātikas konsultācijām. Milta ir TIK nelaipna. Nav jau tām, ka pati esmu galīgi bezpalīdzīga ;) visu varu.
Tā lūk.
Damn. Jāiet uz fiziku. Kam tas ir izdevīgi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru