Prātam neaptverami ir tas, cik daudz pozitīvisma un gaišuma tev spēj sagādāt īstie cilvēki. Aiga ir mans cilvēks un par to es viņu tiešām ļoti mīlu.
Vakardiena bija kārtējā labsajūtas virsotne. Aigai līdzi uz Dundagu atbrauca Jānis. Tas jau ir daudz, lai es sāktu justies pietiekami labi. Tad mēs pīpējām ūdenspīpi un dzērām kolu un alu un ĒDĀM čipšus ;) Un smējāmies. Ļoooti daudz smējāmies. Ar viņiem ir tik labi.
Vakarā mana mamma iedeva mašīnu un es, Aiga, Jānis un Sabīne aizbraucām uz Mazirbi. Tas bija vienkārši lieliski pavadīts laiks, ūdenspīpe, tornī kāpšana, dubultJānis, batuts, benzīna deficīts - viss tik nežēlīgi smieklīgi un skaisti. Mana dzīve tik tiešām ir skaista. Tik daudz smieklu citi nevarētu gada laikā izsmiet, cik daudz mēs sasmējāmies vakar. Forši kaut kā.
Ja tā labi padomā - man taču ir viss. Ak dies, cik ļoti skaisti ir to apzināties. Pamazām viss iet uz augšu. Jau rīt no rīta es braucu uz Rīgu un sāku strādāt. Varēšu sēdēt Vecrīgā un ēst saldējumu vai iet uz Krastmalu barot zīriņus. Tas man ļoooti iet pie sirds.
Protams, vakar bija arī Dārtas ieraksts dienasgrāmatā, kas neapšaubāmi tika veltīts man. Bet es tam nolēmu stāvēt pāri un nenolaisties tik zemu, kā viņa. Man šķiet diezgan muļķīgi visas savas negācijas un savas problēmas izklāstīt pus pasaulei. Bet nu, ja tāda ir stratēģija... Es arī droši vien tā darītu, ja baidītos, ko pateikt acīs. Protams, var jau vēl izsaukt Kung-fu Alisi, kas visu var nokārtot :D Bet tā jau tiem vājajiem ir. Es nezinu, es ar visām savām simts riepām, manuprāt, esmu laimīgāka, nekā viņa. Man nekā netrūkst un pati savā dzīvē esmu daudz sasniegusi.... Tā, ka nemaz nesākšu par to visu cepties :) Dārtiņ, turies - es ceru, ka tu savā dzīvē kaut uz mirkli spēsi būt tik laimīga, cik es esmu visu laiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru