šorīts.

Šorīt man ir "ahh, kad reiz pārstās līt" sajūta. Nevis "šodien man ir eksāmens" sajūta. Patiesībā es par eksāmenu nedomāju vispār. Visu dienu laikā es tikai, apmēram, 10 sekundes dienā par to domāju un tas pats bija laikā, kad kāds man kaut ko jautāja par šo tēmu. Muļķīgi ne? It kā mani tas interesētu :D

Un šodien es izdomāju, ka nekad nevēlos palikt veca. Es neredzu nekādu jēgu dzīvei ap gadiem 40. Manuprāt, tas ir diezgan šausmīgi. Un es negribu arī bērnus - zinot, cik daudz es patērēju līdzekļus.. humm. Es nekad, nekad nevienam negribētu atdot tik daudz sevis nopelnītās nauda. Nu vienīgi, ja manam vīram būs pāris lieki miljoni. Bet patiesībā - tad, kad es kļūšu slavena - man pašai būs savi :D:D:D Ja jaaa, izklausās absurdi, bet, ko gan var zināt? Dzīvē visādi brīnumi notiek (love)


Cāļuks palūdza viņu šorīt, pirms eksāmena iedvesmot. Tā nu es viņai teicu, manuprāt motivējošākos un iedvesmojošakos vārdus, kas vispār kādreiz izrunāti, ja neskaita Jūlija Cēzara "Skaldi un valdi!".
"Ak tu mana dziļvadziņa Klusā okeāna Austrumu piekrastē! Tu plūsti kā lavīna no Alpu kalniem un aprij visus eksāmena uzdevumus kā lavas straume no Etnas vulkāna itālijā. Tu kā Volga plūsti pa Rietumsibīrijas līdzenuma stepēm un pulcē ap sevi zināšanu spēkus, gluži tāpat, kā nafta ap sevi pulcē dabasgāzi. "


Un vēl man ļoooti nepatīk pucēties piespiedu kārtā. Katram cilvēkam ir savas skaistās un savas neglītās dienas. Un, ja šodien nav paveicies ne ar sejas toni, ne ar matiem un ir jāģērbjas kkādās svētku drēbēs - tas man uzdzen paniku. Man labāk patīk pamosties ar pārsteigumu - ō, es tik labi izskatos un tad visu dienu taisīt prieka strūklaciņas no prieka, nekā tgd speciāli meklēt svētku drēbes un kko tādu. grr.

Jā, vēl man ar steigu ir jāapmierina sava zinātkāre. Es vēlos iemācīties kādu jaunu valodu. Iespējams, vasaras laikā varētu pameklēt kādu pulciņu vai pat simpātisku privātskolotāju :D . Un man gribas, lai kāds no maniem draugiem prot spēlēt ģitāru. Savādāk man nāksies spēlēt vienīgo, ko es māku - blūza to tin ti din dind ind. Nu to, ko Koudijs no Soli pa solim spēlēja, kad jutās bēdīgs.