Beidzot! Guna ir off no tpjo. BEIDZOT. Nevarētu teikt, ka iesākumā man tur nepatika, bet pateicoties šī brīža ieilgušajam bullšitam, man uzmetas zosāda iedomājoties, ka jābrauc vēl uz kādu sēdi vai kāda jāvada. Jūtos ārkārtīgi atvieglota. Paldies man pašai, ka izlēmu spert šādu brīnišķīgu soli. Tā būs labāk visiem.
Es nedaudz uztraucos par sevi. Es veselu nedēļu esmu nogulējusi mājās ar laringītu un plaušu karsoņa simptomiem. Rīt atkal jāintegrējas sabiedrībā, bet es jau tik ļoti esmu pieradusi pie sevis, ka manī nerodas ne mazākā vēlme atgriezties citu uzstādītos, man vairāk vai mazāk nepieņemamos, rāmjos. Šovakar nonācu pie secinājuma, ka man patīk darboties vienatnē. Alerģija no visiem brrrriesmīgajiem grupu darbiem, kad tevi saliek vienā grupā ar sazin ko un darīt arī liek nezin ko un tad nu nezinsazinkā noteiktā laikā ir jāpaveic kāds, pī pī pī pī, darbs. labi, šeit es konkrēti par tāda veida darbiem latviešu valodā un literarūrā. nevar ciest!
Laikam esmu nogurusi no atpūšanās, jo galvā maisās dažādas domas, kas ar veselo saprātu nedraudzējas.
Tāds brīdis, kad esi dabūjis VISU, ko vēlies, bet neko no tā, kas vajadzīgs. Tāds morāls iztrūkums. Uzņēmības un mērķtiecības deficīts. Vesela kaudze darbu, kas jāpadara - ahaa, atkodu, kas ir tas, kas spiež mani nost. Aiij, bet štrunts pa bitēm. Šodien es neko vairs nedarīšu. man ir tikai viena doma: PABEIGT ŠO - PASAULES CENTRS - MAMMA ATAAAA un UZRAKSTA ZĪMI - un pati labākā daļa zZZZZzzZZZzzZZZ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru