2009. gada 9. marts


Es te tikai tā prātoju - KĀDA VELNA PĒC ŠORĪT SNIEG? Tā ir kāda sazvērestība, sasodīts!? Man liekas,ka visu ziemu nav bijis tik daudz sniega, kā ir tagad - PAVASARĪ, 9. MARTĀ. Attopies ziema! Savāc savas kupenas un lasies prom uz neatgriešanos!
Izjūk visi dienas plāni. Nekādas kedas, nekāda fotogrāfēšanās, nekāda pastaiga pēc skolas.
Bet visādi citādi savādi viss ir lieliski. Šodien jāintegrējas atpakaļ sabiedrībā. Galīgi nevelk. Tas, ka cilvēks ir atpūties, nekad, nekad nenozīmē, ka viņš nevarētu atpūsties VĒL. Kā nekā - tas taču ir patīkami.
Patīkami ir arī tas, ka es vairs neesmu tpjo. Oiiij, šorīt pilnīgi cita sajūta. Viens akmens no sirds noripoja lejā pa kalnu, nedomājot kā nu būs.
Šobrīd es dzīvi mīlu mazuliet mazāk nekā parasti, jo man ir apmēram 10000 darbi, kas iekavēti, neizdarīti utt.
sašutinājums.

Nav komentāru: