Iedomājies, ka tu ieej kafejnīcā un tur pienāk officiants un lūdz tev kaut ko izvēlēties.
Bet tu nezini, ko gribi un vienkārši pasaki - nu nez, man kaut ko garšīgu.
Officiants aiziet uz virtuvi un tagad domā - nu kas ir tas garšīgais? putukrējums? zemenes? kāda kūciņa?
Viņš nolemj tev aiznest zemenes.
Kad tu tās ieraugi - tu sadusmojies, jo tev taču no zemenēm ir stipra alerģija.
Tā nu jūs abi paliekat ar gariem deguniem un neapmierināti.
Nākamreiz tu aizej uz kafejnīcu un tu jau skaidri zini, ko tu vēlies - tu gribi karbonādi ar sieru.
Officiants steidzas uz virtuvi un klopē karbonādi un cenšas no visas sirds un taisa un cep......
Pa to laiku tev apnīk gaidīt, jo karbonādi ilgi, ilgi nenes..... Un tu vienkārši aizej prom.
Officiants nu priecīgs sagatavojis tev to karbonādi, aiziet līdz tavam galdiņam un saprot, ka tevis tur vairs nav.
Tā nu viņš dabū atdot to kādam citam, kas pēkšņi ir gaatavs tavu karbonādi apēst.
***
Un te nu ir līdzība ar dzīvi.
Tev blakus visu laiku stāv kāds (sauc to par Dievu, par enerģiju, par skudrulāci, officiantu), kas ir gatavs pieņemt tavus pasūtījumus un izdabāt tev. Viņš visu laiku tevī uzmanīgi klausās.
Tieši tāpēc vienmēr ir skaidri jānoformulē tas, ko tu vēlies un kaut vai 100 reizes dienā tas jāpaziņo (dievam, ener'ģijai, skudrulācim, officiantam). Un ir PACIETĪGI jāgaida, kamēr viņš visu iekārtos tā, lai tu to dabūtu. Citeriez tas var notikt uzreiz, citreiz jāgaida ļoti ilgi, bet zini - viņš dara visu, lai tev palīdzētu sasniegt visu, ko vēlies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru