sašutinājums

Šodien es vājprātīgi gribu uz Ameriku. Čikāga, Ņujorka, Meksika, Brazīlija, Florida, Kalifornija, Havajas... Es esmu līdz nemaņai apsēsta ar katru Amerikas daļu, laikam. Ja man izdotos laimēt miljonu, es nopirktu lidmašīnas biļeti, busiņu Amerikā, foršas brilles un vnk brauktu cauri visai valstij. Tirpiņas metas par to vien iedomājoties, ō jā - to es gribu. Ko nu? ... Palikšu pie domas, ka nekas nav neiespējams ;)
Un man vajag darbu vasarā. Un tas nav nekāds joks. Un es nevēlos visu laiku ņemt naudu no vecākiem. Esmu liela un gribu būt patstāvīga. Tikai principa pēc. Es katrā ziņā nevēlos strādāt Dundagā. Nez, kur Rīgā es varētu atrast kaut ko foršu? Un vai tas ir maz iespējams, ja man nav 18? Sūdīgi man. Nekas, gan es kaut ko izdomāšu, es ceru, ka izdomāšu.
Ā jā - gandrīz atkal aizmirsu pateikt svarīgāko iemeslu, kāpēc vispār rakstīju. Šķiet, ka tūlīt, tūlīt atkal pienāks tās dienas, kad es negribu būt sieviete, sasodīts. Aiga, mīļā - gatavojies mani atbalstīt. Un pārējie gatavojas karam :D Manī šis tas ir sakrājies. :D haa haa cik divdomīgi un stulbi. Bet nu katrā ziņā, es to nedomāju TĀ. Nav mana vaina, ka jums ir samaitāta domāšana, haaa :D
Un es gribu braukt uz POSITUVUS AB jūlijā. Cenas ir "baigi labās", tāpēc gaidu dāvaniņas. Nu tā uz maniem 18, kas ir 31. jūlijā. Es nedusmošos, ja kāds mani apsveiks ātrāk, uzdāvinot biļeti. Tik tiešām :)
Nez, visu cilvēku prātiem ir iespējams lasīt citu domas? Vai tikai mana mamma uzdrošinās lasīt manējās? Un visā visumā, man šķiet, ka es esmu pārāk atklāta. Pārāk daudziem ir skaidra mana attieksme un domas... un tā dēļ es šodien jūtos mazliet kaila. Nav godīgi, ka par mani visiem zināms tik daudz.
Bet kas vispār šajā pasaulē ir godīgi? Ko? A? Šodien jāspēlē teātris pilī. Kaut gan vairāk par visu pasaulē es vēlos šobrīd ieslēgt radio, palīst zem segas un aizvadīt mierā šo auksto un drūmo dienu, sasodīts. Bet kam gan tas rūp? Ēdiet zemi, lūdzu.

Nez, kā būtu, ja es šodien paliktu viena pati visā pasaulē? Ā nē, stulba doma. Es droši vien sajuktu prātā.

Zosāda uzmetās.

Un cilvēki IR vientuļi. Tāda ir viņu būtība. Visi visiem ir līdz noteiktam brīdim. Un tad vairs nē. tuk tuk pī pī.