stay still

Es patiešām vēlos, lai kāds man pastāsta, kas ir normāli un, kas nē. Mēs, cilvēki, esam tik sasodīti dažādi, ka man uzmetas zosāda no domas vien, ka kaut ar nelielu daļiņu no visiem agrāk vai vēlāk nāksies rast kopīgu valodu.

Tomēr šodien ir tā diena, kad es nonācu pie secinājuma, ka visupirms vēlos līdz galam iepazīt sevi, pirms sāku veidot attiecības ar vēl kādu. Šobrīd tie pamati ir pagalam nestabili un es nevēlos uz tādiem būvēt savas attiecības. Man nekad mūžā nav šķitis, ka ārkārtīgi būtiski ir atbildēt tikai uz pāris jautājumiem: Kas es esmu? Kas man šai dzīvē ir jādara? Kāpēc man tik ļoti liekas, ka es esmu kaut kas īpašs un, ka arī dzīves ceļš man būs sarežģīts, bet īpašs?
Tā ir visiem?

Un šoreiz tas nebūt nesaistās ar manu milzīgo EGO. Tieši otrādi, EGOnam tiek iedalīta pati pēdējā vieta, jo tieši viņš visu grib vieglāk, ātrāk un vairāk.
Šis nav tas gadījums. Šoreiz briest, kas nopietnāks.
Lai gan - es pati īsti nezinu.
Es nemāku tā līdz galam būt ar sevi, neietekmējoties no apkārtējo spiediena. Man nākas pielāgoties. Es pat šobrīd šaubos vai tā hiperaktīvā un jautrā Guna... vai tā pat esmu es?

Tā nu ir sanācis, ka pēdējā laikā es drīzāk jūtos, kā totāls introverts, nevis izteikts Holēriķis.
Bet nu iespējams, ka tas ir tikai uz šo brīdi.

Dieviņš dod, lai es sagremotu to, kas esmu. Viss ir manī, es zinu.
Nez, daudzi manā vecumā domā par šādām eksistences lietām? Ja, jā - tad es tiešām vēlos par to parunāt.
Man tas ir pat vairāk nekā tikai svarīgi.

Tā taču ir, ka visumā visas enerģijas saplūst vienā kopīgā un tajā ir viss. VISS.