It`s getting HOT in here. Let`s take off all our clothes.
Es esmu ar sevi un paliek ievērojami labāk. Patiesībā sanāk, ka es sāku sev iepatikties - tīri forša un ievērības cienīga personība. Es pa vakariem eju skriet ar sevi, pa dienu sauļojos ar sevi, vakakā dārzā pīpēju ūdenspīpi ar sevi un pirms gulētiešanas lasu grāmatu ar sevi. Un ziniet ko? IR BAIGI LABI.
Vismaz atkal nonācu pie atklāsmes, ka pats svarīgākais dzīvē ir būt pašpietiekamiem. Kontrolēt situāciju un neļaut savam garastāvoklim šķobīties atkarībā no tā, cik daudz cilvēku ir man blakus, kopā ar mani vai kkā tā! Tas viss kopš šī brīža paliek otrajā vietā.
Es vispār pēdējā laikā veltu daudz laika savu domu sakārtošanai - kā jau tas bija plānots. Un neliels progress ir manāms. Histēriski smiekli vijas ar asaru jūrām un tā ir zīme, ka prāts attīrās un atbrīvojas no liekā. Es zinu, jo šī man nav tāda pirmā reize.
Starpcitu - es šobrīd esmu atpūtusies no visiem saviem pienākumiem, un šobrīd ceru, ka man būs atkal iespēja izpausties. Un līdz ko es par to sāku domāt, man piezvanīja Sandis un piedāvāja šo un to padarīt TPJO labā. Es to sauktu par labu zīmi, kas norāda uz to, ka drīz man vajadzētu atgriezties atpakaļ ierindā. Man ir lieliskas līdera dotības un vēlme darboties - būtu grēcīgi to nelikt lietā. Tā, ka šobrīd es atveru visas savas čakaras un ļauju tajās ieplūst svaigai informācijai un jaunām iespējām.
Šis rīts ir vājprātīgi KARSTS. Kas notiks pa dienu? :O Būs vien jākūst. Es ļoti priecājos, ka klāt ir vasara. Tā ir kā tāda jauna iespēja, pavisam cita dzīve, kurā brīvība mijas ar dažnedažādiem pienākumiem. Nav vairs tā, ka nevar šo un to skolas dēļ utt.
/jēziņ, ja jūs zinātu, kā šobrīd smaržo mīlestības krūms. tā smarža nupat ielidoja iekšā pa manu logu - tas ir fantastiski/
Āh, un es esmu sākusi mīlēt dabu. Ja kādreiz man tā šķita vienaldzīga un neizraisīja pilnībā nekādas emocijas, tad šobrīd es nespēju beigt sajūsmināties par to, kā viss zied, par nopļautu zāli, par putniem, kas lido tikai pašā vakarā, par to kā aust saule un par to, cik skaisti ir 11ntos vakarā sēdēt manā dārzā vai skatīties pa manu logu. Es mīlu šo pasauli. Tik tiešām.
Un šobrīd es īsti nezinu kā ir labāk - vai lai laiks skrien ātrāk, lai fiksi var piebeigt 12nto klasi un uzsākt studijas augstskolā vai pamazām izbaudīt šo laiku. Ir skaisti arī šobrīd, bet mana iekšējā intuīcija saka, ka viss labākais vēl tikai priekšā un šī te pati intuīcija man saka, ka tas labākais būs kkur ārzemēs - studijas vai projekti - nav ne jausmas, bet tā nu tas būs. Tā ir mana sirdslieta. Jēziņ, man uzmetās zosāda par to domājot. Šķiet, es sāku apjaust, kāds ir mans ceļš šajā dzīve. Uhh, tirpiņas. Es smaidu, bāc! IR IR IR. Es to gaidīju TIK ilgi. Jēziņ, neaprakstāmas sajūtas, tik tiešām.
Es šodien mīlu dzīvi.
Vēl tikai eksāmens ģeogrāfijā un tad.. uhh. Braukšu uz Rīgu un strādāšu pie mammas. Un arī Aiga būs Rīgā. Starp citu - Aiga un Jānis brauks uz Dundagu nākamnedēļ - vai tas nav lieliski? Es mīlu Aigu un Jānis ir ļooti foršs puika ;) Tik tiešām.
Un tad jau Jāņi klāt. Un Jāņus mēs plānojam pavadīt ar tautastērpiem un pašbrūvētu vīnu. Vai arī pie Agīša - viņai uz mājas sienas būs karaoke. Un tad jau jūlijs ar maniem 18 - es gribu visu ko lielu un mīļu. Būtu forši, ja draugi man uztaisītu pārsteigumu un man nebūtu ne par ko jāstreso. Man pat dāvanas kā tādas nevajag - es gribu visu ko mīļu. Arī paštaisītu )(kā, piemēram, alisei uzdāvināja poniju linda un sigita). Tas ir tik mīļi, manuprāt.
Un Timmijs ir apprecējies. Draugos TIK SKAISTAS bildes. Man pat par to ir prieks. Es vienkārši jūtos lieliski.
Ahh, labi, man jāiet uz skolu, savādāk nokavēšu! :P
2 komentāri:
Goda vārds man pilnīgi žēl, ka Čārlijs nebija dāvana Gunai, jo man liekas vēl lielāku sajūsmu, kā tu, par viņu neviens neizrādīja.
Es droši vien savu sajūsmu nebeigšu izrādīt vēl tuvākos simtdivsimt gadus, jo mājdzīvnieku, kurš nepatērē pārtiku, spēj iedod galvā no savas galvas un ir ārkārtīgi stilīgs - tādu varētu gribēt ikviens cilvēks visā, visā pasaulē :) :D
Ierakstīt komentāru